Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz,
Lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.
To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer.
- Vismaz pirms nāves dabūju to,
Par ko biju sapņojis visu mūžu.
- Ābram, bet tu taču nemaz nebiji tāds nabags!
Vai tad tu nevarēji atļauties dzert kafiju
Ar diviem cukura gabaliņiem?
- Varēju. Tikai mājās es dzēru kafiju ar vienu cukura gabaliņu,
Bet viesos – ar trim.