Ebreju joki

Populārākie joki šajā kategorijā

- Sveika Zāra, ko dari?
Jau piecas stundas pagājušas.
Zāra:
- Kur tu esi, Ābram,
Solījies jau pēc trijām būt mājās!
Ābrams:
- Saproti, Zāra, ar divām jau esmu ticis galā,
Atliek tikai trešo pierunāt…

0 0

- Ābram, tu pēdējā laikā esi tāds nervozs …
- Oi, Moiše, man ir slikta priekšnojauta.
- Kas noticis?
- Man pirmā sieva izšķīrās trešo reizi un atkal aprecējās ar savu pirmo vīru.
- Un kas tad tev nepatīk?
- Es taču biju viņas otrais vīrs …

0 0

- Saki, Izja,
Ko tu domā par mūsu jauno prezidentu?
- To pašu, ko tu, Zjama!
- Izja, man ļoti nepatīkami to teikt,
Bet nāksies vien par tevi ziņot …

0 0

- Moiše, kā tu domā,
Vai valstij vajadzīgas ārzemju investīcijas?
- Diez vai.
Liekas tā jocīgi:
Kad iegulda naudu muļķos,
Tas ir ļoti aizdomīgi

0 0

Satiekas divi ebreji.
Viens saka:
- Vai varat iedomāties?
Es nesen aizlidoju uz Zmerinku un tur lidostā ieraudzīju dzīvu
Kārli Marksu kopā ar Fridrihu Engelsu!
Otrs atbild:
- Nesmīdiniet mani, Zjama! Kur gan Žmerinkā va¬rētu rasties lidosta…

0 0

Sarunājas kaimiņi.
Viens ar nožēlu saka:
- Ābram, es dzirdēju, ka jums sieva nomirusi…
Pieņemiet manus līdzjūtības apliecinājumus!
Ābrams:
- Nevis sieva, bet sievasmāte.
Pirmais:
- Nu, nekas, ari nav slikti…

0 0

Ebrejs lapserdakā stumj pa pludmali ratiņus ar saldējumu,
Uz kuriem rakstīts:
“Ebrejiem saldējumu nepārdodu!”
Sašutušie atpūtnieki velk viņu pie rabīna.
- Ko tad tu, godātais, – jautā rabīns, – par antisemītu vai esi kļuvis?
Kāpēc nepārdod ebrejiem saldējumu?
Bet vai jūs, rebe, to saldējumu pagaršojāt?

0 0

Viktorīna.
Žurnālists:
- Ābram, jūs esat mūsu televiktorīnas uzvarētājs
Atbildiet uz pāris jautājumiem, un mēs jums pasnieg sim balvu!
Ābrams:
- Lūdzu, jautājiet…
Žurnālists:
- Kad jums uzradās televizors?
Ābrams:
- Man ir septiņi bērni…
Žurnālists viņu pārtrauc:
- Atbildiet uz manu jautājumu: kad jums uzradā; televizors?
Ābrams spītīgi atkārto:
- Man ir septiņi bērni…
Žurnālists viebjas, bet turpina:
- Labi, jūs taču atceraties, – cik katram no viņien gadu?
Ābrams:
- Divpadsmit, vienpadsmit, desmit, deviņi, astoņi septiņi un seši…
- Tad, redz, kā. Bet kad jūs…
Šoreiz Ābrams pārtrauc viņu:
- Pēc tam arī mēs nopirkām televizoru…

0 0

Ābrams domā:
Draugi ilgi nav redzējušies.
- Ābram, kā dzīvo, ar ko nodarbojies?
- O, Haim, mēbeles pārdodu.
- Un kādas?
- Pats savas.

0 0

Armēņu radio jautā:
- Kas vajadzīgs nabaga ebrejam?
Atbildam:
- Nabaga ebreju nemēdz būt.
Ir nabaga ļaudis, kas domā, ka viņi ir ebreji.
Mednieki atgriežas no medībām.
Viens saka:
- Jā, Ābram, neveicās mums šodien!
Ābrams:
- Jā, nevar saprast.
Vai nu pīles pārāk augstu lidoja,
Vai mēs suni par maz sviedām gaisā…

0 0

Haims ar Ciļu pastaigājas parkā.
Haims:
- Cila, mīļā, ļoti tevi lūdzu, pacenties izskatīties laimīga.
Cila pārsteigta:
- Kāpēc?
Ābrams:
- Sieviete, kas nāk mums pretī, ir mana pirmā sieva.

0 0

Ābrams:
- Kur mums pakārt šo gleznu, Sofječka?
Sofja:
- Pie šīs sienas, mīļais.
Āmurs un naglas – kastē,
Marles saites un jods – aptieciņā.

0 0

Riva atgriežas mājās vakarā.
Istabā juceklis, virtuvē juceklis, vannas istabā.
- Kaudze netīras veļas,
Bet Haims mierīgi guļ uz dīvāna ar alus pudeli rokā un skatās futbolu.
Zāra kliedz:
- Nu, pagaidi! Tagad es izdarīšu kaut ko tādu,
Ko man nepavisam negribētos darīt!!!
Ābrams priecīgi:
Mēs nodarbosimies ar seksu?

0 0

Ābrams:
- Es pametu Rivu. Viņa no manis gultā prasīja neiespējamo.
Haims:
- Un ko tieši?
Ābrams:
Lai es nekrācu…

0 0

Zāra saka vīram:
- Klau, Abramčik,
Cik brīnišķīgs pāris ir mūsu jaunie kaimiņi!
Viņš pastāvīgi apkampj viņu, skūpsta,
Saka maigus vārdus.
Kāpēc tu tā nekad nedari?
Ābrams:
- Es taču viņu tikpat kā nepazīstu…

0 0

Jaunais ebrejs atvēris veikalu,
Kurā pārdod taures, bungas,
Zārkus, šautenes un pistoles.
- Semjon Markovič,
Kā jums veicas tirdzniecība ar
Tik dīvainu preču komplektu? – jautā paziņa.
Semjons Markovičs:
- Lieliski! Aizvakar pārdevām tauri,
Vakar – šauteni, bet šodien – zārku.

0 0

Vecs ebrejs, sabata laikā krietni nobaudījis vīnu,
Romantisku jūtu uzplūdā saka sievai:
- Sāriņ, cik ļoti es tevi mīlu!
Lai tavas bēdas labāk ir manas bēdas!
Labāk lai saslimstu es, nevis tu!
Labāk lai nelaimīgs jūtos es, nevis tu!
Labāk lai es dzīvoju bez naudas, nevis tu!
Labāk lai es būtu atraitnis, nevis tu atraitne!

0 0

Jauns ebrejs ierodas pie rabīna un saka:
- Rebe, es gribu precēt Rabinoviča meitu.
- Tad preci.
- Viņas vecāki iebilst.
- Nu tad nepreci.
- Bet es viņu ļoti mīlu.
- Tad precies.
- Bet arī manus vecākus tas nesajūsmina.
- Tad neprecies.
- Tikai bez viņas es nevaru dzīvot.
- Tad precies.
- Bet no kā mēs dzīvosim?
- Vai zini, ko tev ieteikšu? Kristies!
- Kāpēc?
- Tad tu varēsi kacināt popu, nevis mani.

0 0

Šadhens atvedis līgavas mājā līgavaini.
Gaidot ģimenes parādīšanos, šadhens čukst:
- Jums te būs prestiža māja.
Vai redzat, cik te sudraba,
Kristāla, Meisenes porcelāna?
- Bet kā lai es zinu, ka viņi to visu uz laiku
Nav aizņēmušies no kaimiņiem?
- Izbeidziet! Kurš mujķis viņiem aizdos tādas lietas!

0 0

Divi ebreji pastaigājas. Sākas lietus gāze.
- Atver lietussargu, – viens ierosina.
- Kāda jēga to darīt, ja tas ir caurs no vienas vietas.
- Kāpēc tad to ņēmi līdzi?
- Kā es varēju zināt, ka līs lietus?

0 0

Konditorejā ienāk padzīvojis ebrejs,
Ierauga pārdevēju ebreju un vaicā:
- Jaunais cilvēk, vai piparkūkas ir svaigas?
Pārdevējs klusu atbild:
- Neiesaku: tie ir veci un sapelējuši.
- Un cepumi?
- Cepumi? Ziniet, labāk ņemiet piparkūkas.

0 0

Uz ielas satikušies divi ubagi:
- Vai zini, es vakar biju pie barona Rotšilda.
- Un cik tev iedeva?
- Vienu franku.
- Tik vien?
- Manuprāt, Rotšildam patlaban lāgā neiet.
Pats savām acīm redzēju abas viņa meitas
Spēlējam vienas klavieres.

0 0

Ābrams, nākdams istabā, paklūp,
Ar lielu troksni nogāžas zemē,
Atsitas pret kaut ko un no sirds nolamājas:
- Kad tavu māti!
Zāra:
- Dārgais, vai tu ko teici?
Ābrams:
- Es teicu tikai to, ka tavi jaunie zābaki, Zāriņ,
Kurus tu nevīžīgi biji nosviedusi gaiteņa vidū un
Kuru dēļ es nokritu, izsitu zobu, salauzu skapi un
Sadauzīju pulksteni…
Tad, lūk, mīļā, šie zābaki ļoti piestāv tai cepurītei,
Kuru tev uzdāvināja tava māte…

0 0

Ebrejs iebraucis Odesā, iznāk uz perona,
Noliek čemodānu, iepleš rokas un priecīgi iesaucas:
- Sveika, Odesa!
Pēc tam noliecas, lai paņemtu čemodānu, bet tā vairs nav.
Ebrejs atkal iepleš rokas un ar sajūsmu saka:
- Pazīstu tevi, Odesa!

0 0