Viktorīna. Žurnālists: - Ābram, jūs esat mūsu televiktorīnas uzvarētājs Atbildiet uz pāris jautājumiem, un mēs jums pasnieg sim balvu! Ābrams: - Lūdzu, jautājiet… Žurnālists: - Kad jums uzradās televizors? Ābrams: - Man ir septiņi bērni… Žurnālists viņu pārtrauc: - Atbildiet uz manu jautājumu: kad jums uzradā; televizors? Ābrams spītīgi atkārto: - Man ir septiņi bērni… Žurnālists viebjas, bet turpina: - Labi, jūs taču atceraties, – cik katram no viņien gadu? Ābrams: - Divpadsmit, vienpadsmit, desmit, deviņi, astoņi septiņi un seši… - Tad, redz, kā. Bet kad jūs… Šoreiz Ābrams pārtrauc viņu: - Pēc tam arī mēs nopirkām televizoru…
Viktorīna.
Žurnālists:
- Ābram, jūs esat mūsu televiktorīnas uzvarētājs
Atbildiet uz pāris jautājumiem, un mēs jums pasnieg sim balvu!
Ābrams:
- Lūdzu, jautājiet…
Žurnālists:
- Kad jums uzradās televizors?
Ābrams:
- Man ir septiņi bērni…
Žurnālists viņu pārtrauc:
- Atbildiet uz manu jautājumu: kad jums uzradā; televizors?
Ābrams spītīgi atkārto:
- Man ir septiņi bērni…
Žurnālists viebjas, bet turpina:
- Labi, jūs taču atceraties, – cik katram no viņien gadu?
Ābrams:
- Divpadsmit, vienpadsmit, desmit, deviņi, astoņi septiņi un seši…
- Tad, redz, kā. Bet kad jūs…
Šoreiz Ābrams pārtrauc viņu:
- Pēc tam arī mēs nopirkām televizoru…