Zēns apprecas ar skaistu jaunkundzi.
Jauki. Pēc laika čalis raksta mammai.
- Māmiņ, manai sieviņai piedzimis jauks puisītis.
Vecāki, protams ļoti priecīgi.
Dēls pēc kāda laika raksta atkal.
- Māmiņ, mans dēliņš paliek aizvien tumšāks un tumšāks.
Manai sieviņai piena tā pamaz un mūsu bērniņu zīda nēģeriete,
Kas dzīvo kaimiņos.
Vai tas varētu būt no tā?
- Ak dēliņ, kad tu piedzimi,
Man arī galīgi nebija piena,
Es tevi baroju ar govs pienu,
Bet ragi, kā saprotu,
Tev uzauguši tikai tagad.