Satikās matemātiķis, fiziķis un programmētājs un saderēja, kurš no viņiem trāpīs uz gaisa matrača, krītot no daudzstāvu mājas. Lec matemātiķis. Visu saskaita, izrēķina, lec – garām. Lec fiziķis. Arī visu aprēķina, ņemot talkā formulas, rasējumus un visus fizikas likumus – trāpa. Tam seko aplausi, uzslavas un viss pārējais. Programmētājs pie sevis nodomā:
- Ja jau fiziķis noleca, tad jau arī es varēšu. Programmētājs sastāda algoritmu, uzraksta programmu, lec – nekrīt uz leju, bet ceļas uz augšu, lido un lamājas:
- Velns, atkal zīmi sajaucu.
Dakteris un advokāts satiekas viesībās. Viņu sarunu nepārtraukti pārtrauc cilvēki, kuri, izmantojot iespēju, apraksta dakterim savas kaites un prasa padomu.
Pēc stundas nomocītais dakteris jautā advokātam:
"Klausies, ko tu dari, lai cilvēki neprasītu tavu profesionālo padomu ārpus tava darba laika?
Advokāts saka:
"Es viņiem to sniedzu, bet pēc tam aizsūtu viņiem rēķinu".
Dakteris ir šokēts, bet piekrīt pamēģināt. Nākošajā dienā, juzdamies mazliet vainīgs, viņš sagatavo rēķinus.
Pa ceļam uz pastkastīti, lai tos iemestu, viņš paskatās savā pastkastītē un atrod rēķinu no advokāta...