Satiekas divi vīri Viens saka otram:
- Bļāviens, vakar aizeju pie draudzenes, bet šai mīļākais priekšā..
Nu labi, man jau vienalga, viņa jau man nav sieva..!
Otrs pirmajam:
- A, kā man vakar gadījās, mierīgi kāpju pa kāpnēm uz dzīvokli,
Un mani uzrunā trīs tādi muskuļmaisi: EU JURI, PANĀC ŠURP..
Nu ko es pieeju, nu un pamatīgi atraujos pa muti..
Bet man jau vienalga, es ta zinu,ka es neesmu Juris!
Ābrams, nākdams istabā, paklūp,
Ar lielu troksni nogāžas zemē,
Atsitas pret kaut ko un no sirds nolamājas:
- Kad tavu māti!
Zāra:
- Dārgais, vai tu ko teici?
Ābrams:
- Es teicu tikai to, ka tavi jaunie zābaki, Zāriņ,
Kurus tu nevīžīgi biji nosviedusi gaiteņa vidū un
Kuru dēļ es nokritu, izsitu zobu, salauzu skapi un
Sadauzīju pulksteni…
Tad, lūk, mīļā, šie zābaki ļoti piestāv tai cepurītei,
Kuru tev uzdāvināja tava māte…