Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi,"
Nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...
Mazs bruņurupucēns izmisīgi mēģina uzkāpt palmā. Viņš rāpjas, krīt zemē, skrāpē bruņas, sasit galvu, atkal mēģina, ar zobiem ķeras koka mizā, nolauž nagu, atkal nokrīt...
To visu no palmas vēro divi pērtiķi, līdz viens saka:
- "Klau, mums tomēr vajadzētu viņam pateikt, ka viņš nav mūsu īstais bērns."