- Līdz kaunam atlikuši trīs mēģinājumi!
- Fagoti vēl nav paņēmuši mutē, bet tromboni jau beiguši!
- Cilvēkus, kuri spēlē aplam, jāsēdina cietumā tāpat kā naudas viltotājus!
- Un ja kāds nospēlēja aplam, pats galvenais – savlaicīgi pārmetoši paraudzīties uz kaimiņu.
- Ja jūs vēlreiz tā nospēlēsiet pirmo ciparu, es jūs visus pēc kārtas nogalināšu, aprakšu, atsēdēšu un pēc tam savākšu jaunu orķestri!
- Es tūdaļ pateikšu jums, kādas te notis – jūs būsiet ļoti pārsteigti!
- Šostakovičam ir daudz notis un tās visu laiku mainās.
- Nots zem punktiņa norāda, ka ar to kaut kas ir jādara.
- Te jums nav simfoniskais orķestris – pūlī nenoslēpsies, jāspēlē tīri!
- Čigānu jautrību aptumšo neizpildāmas trombonu pasāžas.
- Otrais trombon – es jums novēlu, lai jūsu bērēs tā spēlē!
- Jāspēlē tā, it kā jūs būtu nedaudz iedzēruši un nekur nesteidzaties.
- Izliecieties ka esat mūziķi, nevis vienkārši stulbeņi ar dzelzs gabaliem!
- “Uz astoņi” – tas ir tas pats temps, ,tikai divas reizes ātrāk!
- Alti, kur jūs lienat? Un ja vēl kaut kā pieklājīgi, bet te – fa diēzs!
- Sieviešu koris! Dziediet reizē ar savām smadzenēm!
- Alti! Ļaujiet reiz izpausties savam talantam!
- Sakiet lūdzu, jūs tagad tā spēlējat pēc konservatorijas? Es rīt pat došos turp, nožņaugšu rektoru un pieprasīšu, lai jums atņem diplomu!
- Fаgот, atvainojiet – ar kuru vietu jūs izdvesāt šīs skaņas?
- Mēģiniet pūst ārā! Man tāds iespaids, ka mūzikas skolā jums nav paskaidrojuši, kāds ir gaisa plūsmas virziens munštukā!
- Par tādu solo es būtu gatavs jūs noskūpstīt, žēl ka sēžat tik tālu! Rīt desmitos no rīta gaidu jūs savā kabinetā!
- Jums, mīlulīt, ir tāda sejas izteiksme, it kā, izņemot čellu, jums kājstarpē nekā cita dzīvē nav bijis!
- Vai jums nav bail nākt uz otro nodaļu? Sakiet paldies, ka konservatoriju apmeklē inteliģence; proletārieši būtu piecēlušies no savām vietām un sadevuši jums pa purnu par tādu spēli!
- Es zinu, ka jūs visi mani ienīstiet. Tagad padomājiet, kā pret jums būtu jāizturas man?
- Es izbeidzu jebkādas ceremonijas un kopš šodienas es sākšu jūs mācīt mīlēt ja ne mani, tad vismaz mūziku!
- Saksofona vietā jums vajadzētu ņemt motorzāģi. Skaņas tās pašas, bet naudas vairāk!
- Kad pārnāksiet mājās, nododiet savai sievai manu līdzjūtību. Kā iespējams gulēt ar tik neritmisku cilvēku?
- Es apsolu jūs iekārtot darbā pazemes pārejā un personiski vienošos ar
Mentiem un bandītiem, lai tie jūs neaiztiek. Bet par garāmgājējiem es negalvoju.
- Pēc katra šitāda koncerta jums jāiet uz baznīcu un jāizsūdz grēki! Un neaizmirstiet ziedot dievnamam
Ryanair direktors Maikls O’Līrī ierodas Dublinas hotelī,
Viņš iet uz bāru, un prasa pinti Guinness alus.
Bārmens saka:
“Tas būs 1 Eiro, mister O’Līrī!”
Tomēr drusku pārsteigts O’Līrī atbild:
“Tas gan ļoti lēti”, un iedeva naudu.
“Mēs cenšamies būt sacensības priekšgalā”, teica bārmenis.
“Un mēs dodam pinti alus bez maksas, katru Trešdienas vakaru no
Plkst. 18:00 līdz 20:00. Mums ir lētākais alus Īrijā!”
“Tā ir ievērojama cena!” Maikls atbild.
“Es redzu, ka jums nav alus glāzes?
Tātad jums, iespējams, vajadzēs mūsu glāzi! Tie būs papildus 3 Eiro.”
O’Līrī drūmi paskatījās, bet samaksāja.
Viņš paņēma savu dzērienu un gāja pie galdiņa apsēsties.
“Ā, jūs gribat apsēsties?” teica bārmenis.
“Tas būs vēl 2 Eiro. Jūs varējāt iepriekš rezervēt sēdekli,
Tad jums tas maksātu tikai 1 Eiro.
Un es domāju, ka jūs varētu būt pārāk liels šim sēdeklim.
Vai varu jūs palūgt apsēsties šajā rāmī?”
Maikls mēģina apsēsties, bet rāmis ir pārāk mazs, un,
Kad viņš nevar iespiesties, viņš sūdzas:
“Neviens nevarētu pielāgoties šim mazajam rāmim!”
“Man ļoti žēl, bet ja jūs nevarat pielāgoties šim rāmim,
Jums vajadzēs maksāt papildus 4 Eiro par sēžamvietu.”
O’Līrī pie sevis lamājās, bet samaksāja.
“Ak, es redzu, ka jūs paņēmāt līdzi savu portatīvo datoru?” bārmenis pievienoja.
“Un, tā kā tas netika iepriekš rezervēts, tie būs papildus 3 Eiro.”
O’Līrī bija tik sakaitināts, ka viņš atnāca atpakaļ pie bāra,
Cirta savu glāzi uz letes, un kliedza:
“Tas ir smieklīgi, es gribu runāt ar menedžeri!”
“Ā, es redzu, ka jūs vēlaties lietot bāra leti, tie būs papildus 2 Eiro, lūdzu.”
O’Līrī seja bija naida pilna.
“Vai tu vispār zini, kas es esmu?!”
“Protams, ka zinu, mister O’Līrī.”
“Man pietika! Kas tas vispār ir par hoteli?!
Es te ienācu iekšā, lai ātri iedzertu, un jūs tā izturaties pret mani?!
Es uzstāju, es gribu runāt ar menedžeri!”
“Šeit ir viņa e-meila adrese, vai, ja jūs vēlaties,
Jūs varat sazināties ar viņu laikā no plkst. 9:00 līdz 9:10 katru rītu,
No Pirmdienas līdz Otrdienai, pa viņa bezmaksas telefonu.
Saruna ir par brīvu, līdz brīdim, kamēr atbild,
Tad būs jāmaksā sarunas maksa, tikai 10 centi par sekundi.”
“Es vairs nekad nenākšu uz šo bāru!”
“Protams, ser, bet atceraties, mēs esam vienīgais hotelis Īrijā,
Kurš pārdod alus pintes par 1 Eiro!”