Skip to main content
Dakteris un advokāts satiekas viesībās. Viņu sarunu nepārtraukti pārtrauc cilvēki, kuri, izmantojot iespēju, apraksta dakterim savas kaites un prasa padomu.
Pēc stundas nomocītais dakteris jautā advokātam:
"Klausies, ko tu dari, lai cilvēki neprasītu tavu profesionālo padomu ārpus tava darba laika?
Advokāts saka:
"Es viņiem to sniedzu, bet pēc tam aizsūtu viņiem rēķinu".
Dakteris ir šokēts, bet piekrīt pamēģināt. Nākošajā dienā, juzdamies mazliet vainīgs, viņš sagatavo rēķinus.
Pa ceļam uz pastkastīti, lai tos iemestu, viņš paskatās savā pastkastītē un atrod rēķinu no advokāta...
Srīds par to,kas ir mīlestība.
Profesors:
- Mīlestība ir slimība,no kuras cilvēks nonāk gultā.
Ārsts:
- Kas nu tā par slimību,ja neviens negrib ārstēties?Nē,mīlestība ir darbs.
Direktors:
- Kas nu tas par darbu,ja galvenais orgāns stāv?Nē,mīlestība ir process.
Advokāts:
- Kas nu tas par procesu,ja abas puses ir apmierinātas?Nē,mīlestība ir māksla.
Gleznotājs:
- Kas nu tā par mākslu,ja to var kurš katrs?Nē,milestība ir zinātne.
Profesors:
- Kas nu tā par zinātni,ja students var,bet es ne?
Māte raksta dēlam uz cietumu:
- Dēliņ. Pēc tam,kad tevi iesēdināja, es vairs nezinu,ko iesākt. Ar saimniecību galā neitku,dārzu uzrakt nevaru, kartupeļi nav iestādīti...
Dēls atbild:
- Mamm, dārzā labāk nerocies! Savādāk var sanākt,ka gan tevi iesēdina, gan man pāris gadus pieliek klāt.
Pēc mēneša dēls saņem vēstuli:
- Dēliņ, pēc tavas vēstules saņemšanas pie manis ieradās policija un izrakņāja visu dārzu. Neko neatrada, nikni aizbrauca.
Dēls sūta atbildi:
- Mamm, kā varēju, tā palīdzēju! Kartupeļus gan nāksies stādīt pašai.