Jānītis prasa tēvam: – Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: – Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finanšu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
To visu mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta.
Tavs jaunākais brālītis ir nākotne.
Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostas no brāļa raudāšanas, secina, ka tas ir apkakājies un skrien modināt māti, bet māte neceļas un sūta Jānīti bekot. Viņš dodas meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, savukārt vectētiņš to visu vēro pa durvju šķirbu. Jānītis parausta plecus un dodas gulēt.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika: tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu vienkārši noskatās. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir mēslos.
Jauna ebreja sieva ierodas pie sekspatologa.
- Palīdziet, dakter. Mums nekas nesanāk no harmoniskas tuvības, jo vīrs visu laiku domā par savu māti, domā par viņu pat intīmajos brīžos… - Bet jūs pirms tam apģērbieties labi seksīgi – piemēram, melnā krūšturī, melnās mežģīņu biksītēs, īsā, caurspīdīgā melnā peņuārā, - Un kā vīrs pārnāk no darba, tūlīt nometiet halātiņu.
- Bet tālākais atkarīgs no situācijas, pati saprotat..
Vakarā vīrs noguris pārnāk no darba, zvana pie durvīm, sieva tās atver, nomet halātiņU… - Ak Dievs! Tu viscaur melnā… kas NOTICIS AR MATI?!
Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi,"
Nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...