Ābrams, nākdams istabā, paklūp,
Ar lielu troksni nogāžas zemē,
Atsitas pret kaut ko un no sirds nolamājas:
- Kad tavu māti!
Zāra:
- Dārgais, vai tu ko teici?
Ābrams:
- Es teicu tikai to, ka tavi jaunie zābaki, Zāriņ,
Kurus tu nevīžīgi biji nosviedusi gaiteņa vidū un
Kuru dēļ es nokritu, izsitu zobu, salauzu skapi un
Sadauzīju pulksteni…
Tad, lūk, mīļā, šie zābaki ļoti piestāv tai cepurītei,
Kuru tev uzdāvināja tava māte…
Jauna ebreja sieva ierodas pie sekspatologa.
- Palīdziet, dakter. Mums nekas nesanāk no harmoniskas tuvības, jo vīrs visu laiku domā par savu māti, domā par viņu pat intīmajos brīžos… - Bet jūs pirms tam apģērbieties labi seksīgi – piemēram, melnā krūšturī, melnās mežģīņu biksītēs, īsā, caurspīdīgā melnā peņuārā, - Un kā vīrs pārnāk no darba, tūlīt nometiet halātiņu.
- Bet tālākais atkarīgs no situācijas, pati saprotat..
Vakarā vīrs noguris pārnāk no darba, zvana pie durvīm, sieva tās atver, nomet halātiņU… - Ak Dievs! Tu viscaur melnā… kas NOTICIS AR MATI?!
Iegājis sinagogā, ebrejs ierauga rabīnu,
Kas ar norūpējušos sejas izteiksmi staigā
No viena stūra uz otru un visu laiku atkārto:
- Kāpēc? Nu kāpēc?
- Rebe, kas noticis, jautā ebrejs.
- Es domāju, kāpēc vārdā „baltmaize” vajadzīgs burts ,,r”?
- Ko jūs sakāt, rebe? Vārdā „baltmaize” nav burta ,,r”.
- Bet ja to tur ieliktu?
- Kāpēc?
- Redzi, es arī domāju – kāpēc?