Baznīcā uz ceļiem tup izmisis večuks un lūdz Dievu:
“Dievs, visu mūžu esmu Tev cītīgi kalpojis:
Esmu cītīgi studējis Tavu mācību un sekojis Taviem baušļiem;
Katru svētdienu esmu nācis uz Dievkalpojumiem;
Esmu cītīgi Tev ziedojis;
Savai sievai esmu labs vīrs, saviem bērniem labs tēvs;
Katru dienu strādāju vaiga sviedros, lai uzturētu savu ģimeni un ziedotu Tev.
Bet man tai dzīvē nu pavisam neiet. Dievs, kāpēc Tu mani neuzklausi? Es taču visu mūžu esmu Tev lūdzis tikai vienu vienīgu lietu – ļauj man laimēt loterijā!”
Večukam par pārsteigumu, pēkšņi nogrand pērkons, viņu apžilbina spoža gaisma, un atskan varena, bet aizkaitināta balss: „Alfrēd, jā, Tu esi man labi kalpojis, Tu esi sekojis baušļiem. Bet kā lai Tev palīdz, ja tu līdz šim neesi nopircis nevienu pašu loterijas biļeti?”
Trīs puiši 12. Stāvu mājā kož. Nu dropē uz nebēdu.
Kad dūša liela, sāk lielīties.
Viens saka, ka varot nobraukt pa kāpnēm ar slalomenēm no 2. Stāva līdz 1. Ajam.
Nu lai pierāda. Šis uzvelk arī slalomenes un brauc pa
Kāpnēm. Viss gāja gludi līdz brīdim, kad 4. Ajā stāvā viņš saskrējās ar
Tantuku. Tantuks nokrīt pa trepēm un salauž kāju. Puišiem visa šmiga uz reiz
Ārā un šie saprot, ka nu ir ziepes. Aizveda tanti uz slimnīcu. Nākamajā dienā
Visi trīs nopērk paiku, puķes un dodas pie tantes ciemos. Aiziet uz slimnīcu
Un reģistratūrā jautā:
“Vakar mēs jums atvedām tanti ar lauztu kāju,
Kurā palātā viņa ir?” Reģistratūras māsa tikai brīnās, saka, ka neviena
Tante ar lauztu kāju neesot. Beigās māsa atcerējās un teica:
“Nu vispār bija
Te viena trakā, bet mēs viņu aizsūtījām uz psihiatrisko, jo viņa ārstam
Gribēja ieskaidrot, ka kāpņutelpā ar slēpotāju saskrējusies.”